Cilvēki ir kā pankūkas

"Cilvēki ir kā pankūkas" ir dzejnieces, aktrises un mākslinieces Marijas Luīzes Meļķes grafiskās zibprozas darbs – atkailināts vēstījums par piedošanu, sava vājuma apzināšanos un dzīvi nepārtrauktā mainībā gan iekšēji, gan ārējā pasaulē.

Grāmatu veido tušas zīmējumi un teksts – neviena no daļām nedominē pār otru, bet savu galīgo jēgu un intonāciju iegūst dizaina salikumā, ko veidojusi māksliniece Estere Betija Grāvere. Darbs aicina lasītājam vai drīzāk skatītājam kļūt par līdzautoru, veidojot savas asociācijas starp redzamo un lasāmo. Kā norāda autore: baudīt ieteicams ar škipsniņu humora.

“Cilvēki ir kā pankūkas” attīsta jaunu starpžanru, kura ritmu nosaka grāmatas lineārais secīgums, bet atvērtais naratīvs balstās asociatīvā poētikā un vizuālās mākslas stāstniecības principos. Meļķe attīsta "jauno sirsnību", kas šobrīd vizuālajā mākslā un literatūrā ir viens no aktuālākajiem estētiskajiem strāvojumiem. Apzināti naivi, neveikli un poētiski zīmējumos un tekstā testējot psiholoģiskās atklātības robežas, Meļķe reflektē par cilvēcisko vājumu, sociālajām normām, aicina uz apzinātību un iezīmē alternatīvu uzvarētāju kultam.

Marija Luīze Meļķe ir viena no spilgtākajām jaunās paaudzes māksliniecēm – viņas debijas dzejas krājums “Nerealizēto potenciālu klubs” tika nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, savukārt par lomu Matīsa Kažas režisētajā filmā “Neona pavasaris” Meļķe saņēma Lielā Kristapa balvu kā labākā aktrise.

Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, “VV Foundation”, tāpat izdevējs pateicas par atbalstu “Arctic Paper”.